Radioloģija

Plaša medicīnas nozare, kas nodarbojas ar attēlveidošanas metodēm slimību un stāvokļu diagnosticēšanai un ārstēšanai. Radioloģijā izmanto ultraskaņu, rentgenu, kodolmagnētisko rezonansi, radionuklīdus un ir radiologa kompetencē.

Simptomātika un pamata saslimšanas

Visizplatītākās radioloģiskās izmeklēšanas metodes ir radiogrāfija, datortomogrāfija, magnētiskās rezonanses attēlveidošana un ultrasonogrāfija (USG)

USG ir vispieejamākā, pacientam (arī auglim, ja to lieto grūtniecēm) visdrošākā un ļoti informatīva diagnostikas metode. USG izmeklēšana tiek pielietojama dažādu orgānu vai audu saslimšanu diagnostikā:
vēdera dobumu orgānu sistēmai (aknas, žultspūslis un žultsvadi, aizkuņģa dziedzeris, liesa, nieres, urīnpūslis, priekšdziedzeris (vīriešiem), vairogdziedzera izmeklēšanai (“zelta standarts” patoloģiju diagnostikā, īpaši “mezglu” izvērtēšanā), kakla mīksto audu izmeklēšanai, uroģenitālo orgānu izmeklēšanai, balsta–kustību aparāta patoloģiju diagnostikā, sirds un asinsvadu patoloģiju diagnostikā un citur.

USG var izmantot ne tikai patoloģijas diagnostikai, bet arī profilaktiskajiem skriningiem un ārstēšanas kontrolei.

Ko dara ārsts radiologs:

• Konsultē pacientus
• Veic patstāvīgi vai nozīmē papildus izmeklējumus, izmantojot ultraskaņas un staru metodes – ultrasonogrāfija (ieskaitot ehokardiogrāfiju), CT, MRT, rentgenu
• Interpretē izmeklējumu rezultātus piesaistot citus speciālistus
• Diagnosticē dažādas saslimšanas un to stāvokļus, uzrauga to ārstēšanas gaitu