Sāpes ceļa locītavā. Pie kāda ārsta vērsties?

Ceļa locītava katru dienu piedzīvo lielu stresu. Pateicoties tai, cilvēks brīvi pārvietojas telpā: var staigāt, skriet, lēkt, apsēsties un piecelties. Pat ja jūs nenodarbojaties ar sportu, jūs vienalga staigājat katru dienu, un lielākā daļa slodzes krīt tieši uz jūsu ceļiem. Ejot, tieši uz viņiem gulstas cilvēka ķermeņa svars.

Bet, ja jūs nodarbojaties ar sportu, kas saistīts ar lielu slodzi uz ceļiem, piemēram, skriešanu, lekšanu, volejbolu, kalnu slēpošanu, tad ietekme kļūst vēl jūtamāka.

Ja jūs sajutāt sāpes ceļa locītavā, kuras dienas laikā nepāriet, pierakstieties pie ortopēda-traumatologa vai ķirurga. Tieši šie ārsti palīdz tikt galā ar muskuloskeletālās sistēmas problēmām. Traumatologs ārstē akūtas traumas – sasitumus, lūzumus, sastiepumus, izmežģījumus. Savukārt traumatologs-ortopēds specializējas hronisku slimību, kā arī locītavu autoimūnu un infekciozu patoloģiju ārstēšanā, un palīdz risināt ar vecumu saistītas problēmas.

Kad nepieciešams vērsties pie ārsta, ja jūtat sāpes ceļgalā? Kam būtu jāizsauc uztraukums?

• tūska, pietūkuma sajūta locītavu zonā, ādas apsārtums;
• ceļa vizuālā deformācija;
• sāpes ceļa locītavā, kas kustoties kļūst vēl stiprākas vai, gluži otrādi, neļauj brīvi kustēties;
• nespēja veikt ierastās darbības – saliekt un iztaisnot locītavu, pietupties, brīvi kustēties;
• neierastas skaņas ceļgalā – krakšķēšana, klikšķēšana;
• pastiprinātas sāpes, mainoties laikapstākļiem, atmosfēras spiedienam.

Vizītes laikā ārsta pienākums ir noskaidrot, vai nav bijušas traumas, hronisku slimību saasinājumi, kā arī izjautās par Jūsu dzīvesveidu. Jūsu iedzimtībai, dzīvesveidam, svaram, vingrojumu biežumam un citiem faktoriem ir liela nozīme diagnozes noteikšanā.

Parasti ārsts nosaka papildu izmaklēšanu, lai noteiktu pareizu diagnozi. Diagnostikā visbiežāk palīdz rentgens, USG, datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse (MRI). Tie ļauj noteikt bojājumus, kas vizuālās apskates laikā var nebūt pamanāmi – kaulu sairšanu vai traumu, iekšējo audu iekaisumu, locītavas
spraugas stāvokli.

Dažreiz ceļgalu stāvokli var nopietni pasliktināt vitamīnu trūkums, tāpēc var būt nepieciešamas asins analīzes.

Kādas slimības var izraisīt sāpes ceļa locītavā?

Artrīts

Tas ir locītavu audu iekaisums, kas izraisa jūtamas smeldzošas sāpes, samazina mobilitāti. Pastāv arī posttraumatiskais artrīts – iekaisums, ko izraisa pēctraumatisks audu bojājums vai locītavas organisko kustību traucējumi. Visbiežāk sastopamie simptomi ir sāpes, audu pietūkums un apsārtums, kā arī iekaisuma izraisīts vājums un pat temperatūras paaugstināšanās.

Meniska plīsums

Šī trauma raksturīga sportistiem, kā arī cilvēkiem, kuri dod priekšroku aktīvām spēlēm. To var izraisīt arī nestandarta ceļa stāvoklis, piemēram, palielinātas slodzes laikā. To raksturo lokālas sāpes, kas pastiprinās kustībā, kā arī normālas locītavas darbības ierobežojumi.

Osteoporoze

Šo slimību izraisa vielmaiņas traucējumi kaulos. Pasliktinās kaulaudu kvalitāte, kas pat nelielelas slodzes laikā, kas veselam cilvēkam ir nekaitīga, izraisa mikrotraumas un lūzumus.

Reimatoīdais artrīts
Slimība pieder pie autoimūnām slimībām, kad organisms pats uzbrūk locītavas audiem, uzskatot tos par svešiem. Reimatoīdo artrītu var atpazīt pēc sāpēm, kas mazinās kustības laikā, kā arī pēc pietūkuma un apsārtuma.

Saišu bojājumi
Tie ir saišu šķiedru sastiepumi vai plīsumi. Bieži rodas sportojot, īpaši tādos spēļu sporta veidos kā futbols, hokejs, volejbols un basketbols, kur ir daudz kustību, lēkāšanas un kontakta mijiedarbības. Var parādīties arī no sasitumiem vai ārējas ietekmes uz ceļgalu. Plīsumus pavada asas un stipras sāpes, pietūkums un manāms mobilitātes ierobežojums.

Ja celī ir sāpes, noteikt diagnozi jums palīdzēs kvalificēts ārsts-ortopēds. Noteikti vērsieties pe viņa, ja parādās nepatīkami simptomi, lai atgrieztu ceļgaliem ierasto kustīgumu.