Kāpēc reibst galva un vai ir laiks apmeklēt neirologu?

Sajūta, ka “zeme slīd no kājām”, istaba griežas, parādās vājums un bailes nokrist – izklausās pazīstama? Reibonis ne vienmēr var būt stiprs dažreiz tā ir tikai “miglaina galva” vai nestabilitātes sajūta. Daudzi cilvēki šādas sajūtas izskaidro ar nogurumu, miega trūkumu vai spiedienu. Bet reibonis ir simptoms, nevis diagnoze. Un bieži vien tas ir saistīts ar nervu sistēmas darbību.

Kas īsti ir reibonis?

Ir vairāki tā veidi:

• Sistematizēts (vestibulārs) – priekšmetu rotācijas sajūta apkārt vai ap sevi. Bieži vien sajūtu papildina slikta dūša
• Nesistematizēts – nestabilitātes sajūta, “tukšums galvā”, nestabilitāte ejot. Var būt saistīts ar asinsvadiem, kakla skriemeļiem vai trauksmes sajūtu.

Reibonis nav slimība, bet gan signāls, ka organismā kaut kas nav kārtībā.

Kad vajadzētu apmeklēt neirologu?

• Reibonis rodas regulāri, bez acīmredzama iemesla.
• Pavada slikta dūša, troksnis ausīs, dzirdes vai redzes traucējumi
• Rodas, pagriežot galvu, pieceļoties no gultas
• Ir sajūta, ka esat “apdullināti”, apziņas apjukums
•  Ir bijuši kritienu gadījumi vai pirmsģībšanas sajūta

Iemesli, kurus bieži redzam klīnikā:

• Vestibulārā aparāta darbības traucējumi
• Problēmas ar mugurkaula kakla daļu
• Samazināta smadzeņu asins plūsma
• Veģetatīvie traucējumi (SVD)
• Dzirdes nerva neirīts
• Hronisks stress, panikas lēkmes
• Medikamentu blakusparādības

Kāda ir mūsu pieeja ārstēšanai Consilium Medicum klīnikā?

Mēs sākam ar konsultāciju un iztaujāšanu: kad tas sākās, kā tas izpaužas, kas to pasliktina. Tālāk seko diagnostika:

• Galvas un kakla asinsvadu USG
• Galvas smadzeņu MRI
• Vestibulārās funkcijas izmeklējums
• Asins analīzes, dažreiz EKG

Pamatojoties uz to, mēs piemeklējam ārstēšanu: medikamentozu, fizioterapiju, vitamīnus un, ja nepieciešams, rehabilitācijas programmas.

Kopsavilkums

Ja galva bieži griežas, tas nav “nogurums”, bet gan iespējams organisma signāls. Neatlieciet vizīti – agrīna diagnostika ļauj atrisināt problēmu ātrāk un efektīvāk.