Kāda ir atšķirība starp USG (ultrasonogrāfiju) un doplerogrāfiju?

Abi pētījumi ir balstīti uz ultraskaņas viļņu izmantošanu.

Kas ir USG?

USG jeb ultrasonogrāfija – neinvazīva metode, kas ļauj izmeklēt audus un iekšējos orgānus – vēdera dobuma orgānus, iegurņa orgānus, mīkstos audus, kā arī organisma asinsrites sistēmu. USG diezgan precīzi palīdz noteikt orgānu izmērus, to stāvokli, šķidrumu uzkrāšanos, jaunveidojumus un citas anomālijas. Šī metode ir viena no pieprasītākajām dzemdniecībā, jo ļauj uzticami noteikt augļa attīstības periodu, augļūdens daudzumu, kā arī redzēt visus nedzimušā mazuļa iekšējos orgānus. Pateicoties medicīnas tehnoloģiju attīstībai, USG ļauj sniegt diezgan precīzas atbildes uz jautājumiem par cilvēka orgānu stāvokli vai mazuļa stāvokli pirms dzimšanas. Tajā pašā laikā metode ir droša veselībai, un USG var veikt tik bieži, cik nepieciešams.

Kādas USG ir jāveic periodiski?

• Iegurņa orgānu USG sievietēm, īpaši ar diagnosticētām reproduktīvās sistēmas slimībām, problēmām ar ieņemšanu, plānojot grūtniecību;
• piena dziedzeru USG sievietēm – metode ļauj diagnosticēt patoloģijas un jaunveidojumus agrīnā stadijā un tādējādi izvairīties no viena no izplatītākajiem vēža veidiem – krūts vēža. Pētījums ir
  obligāts visiem, kam ir krūšu traumas vai slimības;
• Prostatas dziedzera USG vīriešiem – to veic, ja ir aizdomas par prostatas adenomu, prostatītu, jaunveidojumiem, kā arī sēklinieku maisiņa traumu;
• Urīnceļu sistēmas, gremošanas sistēmas vai vairogdziedzera USG, ja rodas problēmas ar šo orgānu normālu darbību.

Kas ir doplerogrāfija?

Doplerogrāfijas metodi izmanto, lai noteiktu asins plūsmas stāvokli asinsvados. Metodes pamatā ir Doplera efekts, kas ļauj novērtēt skaņas vai gaismas viļņa frekvences izmaiņas. Tas atstarojas no kustīga objekta – eritrocītiem, un ļauj diezgan precīzi noteikt asinsrites parametrus un asins tecēšanas ātrumu. Metode tika izpētīta un pirmo reizi aprakstīta 19. gadsimta vidū, un to sāka plaši izmantot zinātnē un medicīnā. Metode ļauj arī diezgan precīzi noteikt asinsvadu anatomiju un to stāvokli.

Kad nepieciešama deplerogrāfija?

1. Neiroloģisko traucējumu gadījumā. Tā palīdz precīzi noteikt, cik labi asinsvadi baro smadzenes un vai traucējumu cēlonis ir skābekļa vai citu elementu trūkums.
2. Sirds un asinsvadu sistēmas problēmu gadījumā, piemēram, sirds ritma traucējumi, sirdslēkmes un insulti.
3. Grūtniecēm. Ļauj noteikt asinsrites kvalitāti galvenajās artērijās – dzemdes, nabas artērijā, vidējā smadzeņu artērijā un augļa aortā.

Kādas ir indikācijas asinsvadu doplerogrāfijai:

• izmaiņas lielos galvas, kakla un sirds asinsvados;
• asinsvadu spazmas;
• varikozā vēnu paplašināšanās;
• asinsvadu traumas; kāju vēnu bojājumi agrīnā stadijā;
• aizdomas par izmaiņām vēnu un artēriju sieniņu stāvoklī;
• asinsrites traucējumi augšējo un apakšējo ekstremitāšu asinsvados.

Ja jūs:

• jūtat nejutīgumu un sāpes ekstremitātēs;
• Jums ir diagnoze, kas saistīta ar vēnu mazspēju vai varikozām vēnām;
• jūtat biežas galvassāpes, reiboni, troksni ausīs vai ģībstat;
• pamanījāt redzes asuma samazināšanos;
• pārcietāt galvaskausa un smadzeņu traumu vai mugurkaula kakla daļas traumu, insultu;
• jūtat mugurkaula kakla daļas osteohondrozes saasinājumu,

Noteikti veiciet doplerogrāfiju, lai novērstu stāvokļa pasliktināšanos. Metode ļauj izsekot dinamikas izmaiņām un laicīgi uz tām reaģēt.