Kā ārstēt akūtas iesnas un kāpēc dažreiz tas neizdodas?

Nespējot izārstēt iesnas 1 – 2 nedēļas, nevajadzētu domāt, ka tās kādu dienu pazudīs pašas no sevis. Ielaistu iesnu radītās problēmas ir viens no biežākajiem otolaringologa apmeklējuma iemesliem. Ir četri visbiežākie iemesli, kādēļ neizdodas izārstēt akūtas  iesnas ar savējiem spēkiem. 

Iesnas, lai gan šķiet ir tā saslimšana, kurai tiek pievērsta pavisam maza uzmanība, var izrādīties gana nepatīkama saslimšana, kur bez speciālista padoma neiztikt. Ja iesnas ir saaukstēšanās rezultāts, vieglākajā formā tām vajadzētu pazust apmēram nedēļas laikā. Jā tā nenotiek, tas nozīmē, ka ārstēšana bija neatbilstoša un rodas sarežģījumi. Diemžēl, noteikt precīzu diagnozi var nevienmēr. Ir gadījumi, kad akūtas iesnas imitē alerģijas vai hroniska deguna blakusdobumu iekaisuma paasinājumu. Noteikt precīzo diagnozi ir svarīgi lai nodrošinātu adekvatu ārstēšanu, kurai jābūt efektīvai. Vairumā gadījumu iesnas ir ārstējamas, ja vien pacients dodas pie speciālista un ir gatavs rast risinājumu. 

Četri iemesli:

Pirmkārt, 2/3 gadījumu akūtas iesnas ir vīrusa izsauktas iesnas, kas nevajag ārstēt ar antibiotikām.  Antibakteriālā terapija nav pirmā vietā iesnas ārstēšanā. Tādā gadījumā nespecefiskai pretvīrusa terapijai jābūt pirmajā vietā. Bet to var atšķirt tikai ārsts  – ģimenes ārsts vai LOR-speciālists.

Otrkārt, pacients, kuru nomoka iesnas, neiedomājas, ka šajā procesā iesaistīti arī deguna blakusdobumi. Bieži mani jautā: „Vai tas nav haimorīts?”. Viennozīmīgi tiek skarti arī augšžokļa (haimora) dobumi, kā arī citi (mums tie ir vairāki, pēc nosaukumiem – četri). Tāpēc ir tik svarīgi pirmās dienās nodrošināt deguna elpošanu un blakusdobumu ventilāciju un drenāžu. Proti, deguna blakusdobuma atveres, caur kurām tās savienojas ar deguna dobumu, ir pārāk šauras. Tādejādi, pat vieglu iesnu gadījumā atveres tiek nosprostotas un dobumā uzkrājas sekrēts, kas var kļūt par pamatu dobuma strutainam  iekaisumam. Tāpēc pirmās dienās drīkst lietot deguna pilienus, kas tiek plaši reklamēti. Lielās atšķirības starp tiem nav, var ņemt pat letāko variantu. Vislielākā kļūda ir, kad šos medikamentus lieto nedēļām vai gadiem ilgi, jo deguna gļotādā notiek jau neatgriezeniskie patoloģiskie procesi. 

Treškārt, ir noteikti jāveicina lieko šķidruma uzkrājumu izvadīšana no blakusdobumiem. To var darīt ar noteiktu medikamentu grupas palīdzību, kas veic sekrēta pašķidrināšanu. Vislabāk būtu, ja sekrētam neļautu sabiezināties deguna dobumā un blakusdobumos. Deguna skalošanu var veikt arī mājas apstākļos, izmantojot sālsūdeni, tomēr aicina būt uzmanīgiem, jo ne katrs to var veikt pareizi.  Ir nepieciešams sālsūdens koncentrācijā 10 g sals (2 tējkarotes) uz litru silta vārīta ūdens noteiktā temperatūra un skalošanas ierīce. Darot to nepareizi, var sanākt lielāks ļaunums. Tādēļ būtu labi šo procedūru veikt pēc ārsta norādījumiem vai uzticēt savu degunu medmāsai, kas var veikt vel efektīvāku skalošanu ar antiseptiskiem medikamentiem un vakuumatsūkšanu.

Ceturtkārt, ir anatomiskās īpatnības, kas traucē tikt vaļa no iesnām. Ar medikamentiem vieglāk izārstēt „svaigo” saslimšanu. „Vecā” bieži pieprasa ķirurģisko ārstēšanu.

Ielaistos gadījumos mēs bieži atrodam anatomiskās problēmās, kas apgrūtina izveseļošanas: izliekto deguna starpsienu, patoloģiski palielinātas deguna gliemežnīcas, sašaurinātas ejas blakusdobumos. Katram trešajam cilvēkam ir izliekta deguna starpsiena, bet ne katrs to izjūt kā problēmu, jo organisms kādu laiku tam pielāgojas.  Ielaistās iesnas var sabojāt to līdzsvaru. Kā sekās ielaistām vai atkārtotām iesnām degunā var veidoties polipi. Diemžēl polīpus arī nevar izārstēt ar medikamentiem.

Savā praksē mēs pielietojamu endoskopisko kontroli, mikroinstrumentus un šeiveri. Tāpēc, mūsdienīgas pieejas ķirurģiskājā ārstēšanā un vairākgadu pieredze ļauj mazināt traumatizāciju un, līdz ar to, pacients vieglāk panēs operāciju un tajā pašā dienā bieži tiek izrakstīts no dienas stacionāra.