Galvassāpes: kad tas ir tikai nogurums, un kad – iemesls vērsties pie ārsta?

Galvassāpes – iespējams, ir visizplatītākais simptoms, ar ko saskaras pieaugušie, pusaudži un pat bērni. Tās var būt īslaicīgas un izzust bez sekām, vai arī tās var atkārtoties bieži, kopā ar sliktu dūšu, fotofobiju, miega traucējumiem, un samazināt dzīves kvalitāti. Pastāstīsim, kādi galvassāpju veidi pastāv, kas tās var izraisīt un kādos gadījumos būtu vērts noteikti konsultēties ar ārstu.

______

Kāpēc sāp galva: iespējamie cēloņi

Galvassāpes pašas par sevi nav slimība, bet gan ķermeņa signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Dažreiz cēlonis ir acīmredzams: pārslodze, stress, miega trūkums vai kakla muskuļu sasprindzinājums. Bet dažreiz tās var būt citu slimību simptoms.

Visbiežākie galvassāpju cēloņi ir:

• Migrēna – intensīvas, pulsējošas sāpes, parasti vienā galvas pusē, var būt kopā ar sliktu dūšu, vemšanu un paaugstinātu jutību pret gaismu un skaņām.
• Saspringuma galvassāpes – “joslas” vai spiediena sajūta visā galvā, kas bieži rodas pēc ilgstoša darba pie datora, stresa vai emocionālas spriedzes.
• Mugurkaula problēmas, īpaši kakla daļā, var izraisīt tā sauktās cervikogēnās galvassāpes.
• Paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens ir bieži sastopams galvassāpju cēlonis cilvēkiem ar asinsvadu problēmām.
• Hormonālas svārstības – sievietēm galvassāpes nereti rodas pirms menstruācijām vai menopauzes laikā.
• Izsalkums, pēkšņa kafijas lietošanas pārtraukšana un dehidratācija arī var izraisīt galvassāpes.

_____

Kad vajadzētu vērsties pie ārsta

Galvassāpes nevajadzētu ignorēt, ja:

• tās rodas biežāk nekā 1–2 reizes nedēļā;
• tām pievienojas slikta dūša, vemšana un redzes vai runas traucējumi;
• tās parādās pēkšņi un ļoti asi (tā sauktās “pērkona galvassāpes”);
• tās pastiprinās kustību, klepošanas vai šķaudīšanas laikā;
• tās rodas pēc galvas traumas;
• tās nemazinās pēc pretsāpju līdzekļu pielošanas.

Šie simptomi var liecināt par nopietnām neiroloģiskām problēmām, sākot no migrēnas līdz intrakraniālajam spiedienam vai asinsvadu traucējumiem. Šādā gadījumā ir nepieciešama veikt izmeklēšanu pie neirologa.

___

Kā notiek diagnstika?

Ārsts sāk ar izjautāšanu par sāpju raksturu, to biežumu, ilgumu un pavadošo simptomu klātbūtni. Var tikt nozīmēti arī:

• Izmeklējumi pie neirologa
• Arteriālā asinsspiediena mērīšana
• Asins analīzes – lai izslēgtu iekaisumus, anēmiju un vielmaiņas traucējumus
• Galvas MR vai CT – ja ir aizdomas par nopietnām patoloģijām
• Kakla un galvas asinsvadu USG (Doplerogrāfija)
• Saistīto speciālistu konsultācija (piemēram, LOR speciālista vai oftalmologa- ja ir aizdomas par sinusītu vai acu problēmām)

_____

Kā tiek ārstētas galvassāpes?

Viss ir atkarīgs no cēloņa. Nav universāla zāļu pret galvassāpēm – ir svarīgi atrast to cēloni.

Ja tās ir saspringuma galvassāpes:

• dienas un miega režīms;
• atpūta no sīkrīkiem;
• Masāža, siltas vannas, kakla muskuļu relaksācijas vingrinājumi.

Migrēnas gadījumā:

• medikamentu izvēle lēkmju mazināšanai;
• profilaktiska ārstēšana pie neirologa;
• izraisītāju (šokolādes, alkohola, miega trūkuma, hormonālo faktoru) novēršana.

Asinsvadu iemeslu gadījumā:

• asinsspiediena kontrole;
• dzīvesveida maiņa;
• medikamentozā terapija, ja nepieciešams.

_____

Ko var piedāvāt Consilium Medicum klīnika

Consilium Medicum klīnikā jūs varat:

• pierakstīties uz konsultāciju pie pieredzējuša neirologa;
• veikt izmeklēšanu un saņemt personalizētu diagnostikas plānu;
• veikt analīzes, USG vai citus ārsta nozīmētus izmeklējumus;
• uzsākt ārstēšanu, kas ne tikai mazinās sāpes, bet arī palīdzēs novērst to atkārtošanos.

Klīnikas ārsti ir strādā uzmanīgi, saudzīgi un vienmēr ir gatavi palīdzēt tikt skaidrībā ar biežu galvassāpju cēloņiem.