Bronhiālā astma: kā sadzīvot ar diagnozi un nebaidīties no saasinājumiem

Diagnoze “bronhiālā astma” izklausās biedējoša. Šķiet, ka tagad dzīve tiks sadalīta periodos starp lēkmēm, un jebkurš diskomforts būs trauksmes iemesls. Bet patiesībā mūsdienu medicīna ļauj kontrolēt astmu, dzīvot aktīvu dzīvi un justies pārliecināti. Galvenais ir saprast, kā tieši slimība darbojas un ko tā “prasa” no cilvēka.

Kas ir bronhiālā astma?

Bronhiālā astma ir hroniska elpceļu iekaisuma slimība. Astmas gadījumā bronhi kļūst paaugstināti jutīgi: tie sašaurinās, reaģējot uz kairinātājiem (alergēniem, vīrusiem, aukstu gaisu, stresu), kas apgrūtina elpošanu.

Raksturīgie simptomi:

• periodisks elpas trūkums, īpaši slodzes laikā vai naktī;
• sauss klepus, bieži lēkmjveidīgs;
• smaguma sajūta krūtīs;
• sēkšanas skaņas izelpojot.

Svarīgi: simptomi var parādīties epizodiski, tāpēc daudzi pieaugušie gadiem ilgi nenojauš, ka viņiem ir astma, piedēvējot to “nerviem” vai “ilgstošam bronhītam”.

Astma pieaugušajiem: ar ko atšķiras?

Astma var sākties jebkurā vecumā. Pieaugušajiem tā bieži notiek slēpti, bez izteiktām lēkmēm. 

Slimība var izpausties šādi:

• ilgstošs klepus pēc saaukstēšanās;
• reakcija uz putekļiem, smaržām, aukstumu;
• pēkšņa pasliktināšanās stresa gadījumā.

Ja šādi simptomi atkārtojas, ir vērts veikt izmeklējumus pie pulmonologa. Jo agrāk slimība tiek atklāta, jo efektīvāka būs ārstēšana.

Kā tiek noteikta diagnoze?

Diagnoze tiek noteikta, pamatojoties uz:

• sūdzībām un anamnēzi (ieskaitot ģimenes ārsta anamnēzi);
• spirometriju (elpošanas funkciju pārbaude);
• proves ar bronhodilatatoriem;
• alerģijas testi (ja ir aizdomas par alerģisku astmas formu);
• papildu izmeklējumi un datortomogrāfija (ja nepieciešams, lai izslēgtu citas patoloģijas).

Svarīgi: nediagnosticējiet sevi – astmai nepieciešama diferencēta pieeja, īpaši pieaugušajiem.

Vai astmu var izārstēt?

Bronhiālā astma ir hroniska slimība, bet ar atbilstošu ārstēšanu var panākt ilgtermiņa remisiju. Tas nozīmē, ka simptomi netraucē, nav saasinājumu, un fiziskās aktivitātes nav ierobežotas.

Ārstēšana ietver:

• Pamata terapiju. Ikdienas preparāti (visbiežāk inhalējamie kortikosteroīdi), kas mazina iekaisumu bronhos.
• Pirmās palīdzības līdzekļi. Inhalatori, ko lieto lēkmes laikā vai tās draudu gadījumā.
• Riska faktoru kontrole. Alergēni, vīrusi, hipotermija, stress – tas viss var izraisīt saasinājumu.
• Ārsta novērošana. Terapijas pielāgošana, pareizas inhalatoru lietošanas apmācība, simptomu dienasgrāmatas aizpildīšana.

Vissvarīgākais ir nebaidīties no diagnozes, bet gan iemācīties pārvaldīt savu stāvokli. Daudzi astmas pacienti vingro, ceļo un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi.

Kā nebaidīties no saasinājumiem?

Ziniet savus izraisītājus un izvairieties no tiem, kad vien iespējams.

Regulāri veiciet ārstēšanu. Pat ja “viss ir kārtībā”, nedrīkst pārtraukt pamata terapiju bez ārsta atļaujas.

• Turiet pa rokai ātras iedarbības inhalatoru.
• Apspriediet ar ārstu rīcības plānu saasināšanās gadījumā. Tas mazina trauksmi.
• Vakcinējieties pret gripu un pneimokoku. Šīs infekcijas ir īpaši bīstamas astmas gadījumā.
• Sekojiet līdzi pašsajūtai. Ja simptomi mainās, negaidiet, vērsieties pie pulmonologa.

Consilium Medicum klīnikā jūs varat veikt pilnīgu bronhiālās astmas diagnostiku, saņemt individuālu ārstēšanas plānu un pieredzējuša ārsta atbalstu. Mēs palīdzēsim jums brīvi elpot un justies pārliecināti katru dienu.